Sēņu „stādi” sagatavojami pavisam vienkārši. Šīm nolūkam ņem pāraugušas sēnes cepurīti (baravikas vai bērzubekas). To samaļ ar parastu gaļas maļamo mašīnu. Ieliek ar ūdeni pildītā pudelē. Un tālāk jau seko sēņu sporu „pamodināšana”.
Dabā, lai notiktu sēņu sporu „paošanās”, tām jāiziet cauri zaķīša vai ezīša barības traktam. Kāda tad vide uz to brīdi to sēņu sporu ietekmē? Visnotaļ agresīva, jo šai videi ir jāšķeļ uzņemtā barība. Lai šādu vidi atdarinātu mājas apstākļos, uz vienu litra pudeli liek pāris tējkarotes franču rauga.
Šīm maisījumam jānostāvas apmēram mēnesi. Pudeles apakšā nosēžas sēņu mīkstums. Un tas ir jāaizvāc. Bet to, kas nostāsies augšā – jānolej atsevišķā traukā. Viss – sējas šķīdums ir gatavs. Jāņem vērā arī koncentrācija, jo vienā sēnē ir pat ne miljons, un pat ne miljards sporu. To ir vesels biljons.
Un tāpēc nav vajadzības laistīt ar šādas koncentrācijas šķīdumu. Parasti izmanto proporciju – glāzi šķīduma ar sporām uz vienu mucu ūdens. Plastmasas 200 litrīgo mucu. Un laista no visvienkāršākās dārza lejkannas un vēlams apkārt tiem kokiem, pie kādiem arī tika atrasta sēne.
Lasi vēl: Fantastisks biezpiena sacepums ar šokolādi, kurš garšos ne tikai bērniem
Ja savu bērzubeku atradāt bērzu tuvumā – laistiet zem bērziem. Ja baraviku atradāt ozola tuvumā – arī jālaista būs tieši pie ozoliem. Jo gan bērzubeka gan baravika vienmēr atrodas ciešā mijiedarbībā ar koka saknēm.
Arī viņu sporas „atceras” un „prot” veidot attiecības ar to sugu kokiem, zem kuriem izauga viņu māte. Un varat sēt. Kaut vai savā dārzā vai vasarnīcā. Kaut blakus esošā mežā. Kur vien vēlaties.
Avots:
Maza piebilde par: “…vienā sēnē ir pat ne miljons, un pat ne miljards sporu. To ir vesels biljons.” – angl/amer tas “buljons” latviski tas pats miljards vien ir (vieninieks ar 9 nullēm)